Bērns attīsta spējas izmantot valodu kā apkārtējās pasaules izziņas un pašizpausmes līdzekli.

Cilvēka runai ir dažādi mērķi. Ar tās palīdzību mēs apmierinām savas vajadzības un vēlmes, cenšamies ietekmēt citu cilvēku uzvedību, veidojam attiecības, paužam savas jūtas, fantazējam, izliekamies, radām, jautājam un paskaidrojam.

    
VALODAS ATTĪSTĪBAS KONPONENTI    
Atdarināšana. Tai ir būtiska nozīme valodas apguvē. Pirmos vārdus bērns apgūst, pateicoties attīstītai dzirdei un atdarināšanas spējai. Tā veidojas bērna vārdu krājuma lielākā daļa.
Nostiprināšana. Ļoti nozīmīgs mācību komponents. Bērns izrunā pirmos vārdus un jau saņem apkārtējo cilvēku reakciju. Smaidi, atbalsts un uzmanība veicina mācības. Bērni atkārtos vārdus, kas ir palīdzējuši sasniegt vēlamo rezultātu.
Iedzimtās valodu struktūras. Lingvists Noams Homskis (Chomsky, 1959) ir pārliecināts, ka cilvēkam smadzenēs ir iedzimta garīga struktūra, kas paredzēta valodas apguvei.
Valodas apguves mehānisms, kā Homskis nosaucis šo struktūru, dod iespēju bērnam saskaņā ar paša izvēli apstrādāt no ārpuses saņemto valodas informāciju un formulēt pašradīto gramatiku, kas izpaužas valodā. Citiem vārdiem sakot, bērni, dzirdot citu cilvēku runu un ņemot vērā dzirdēto, neapzināti apgūst gramatikas likumus un atbilstoši veido arī savus izteicienus.
        
VALODA UN DOMĀŠANA
Valodas spēju attīstība saistās ar to, ka bērns iemācās lietot mutvārdu runu, apgūst gramatikas likumus, saskaņā ar kuriem vārdi tiek apvienoti teikumos, lai izteiktu domu. Valoda un domāšana ir vienas parādības divas puses: bez valodas nevar būt domāšana, bet domāšana ir atkarīga no valodas.

BĒRNA VĀRDU KRĀJUMA VEIDOŠANĀS PROCESS
Saskarsmē cilvēks izmanto tikai nelielu sava vārdu krājuma daļu. Izglītības konsultante Feja Brounlija (F. Brounly, 1999) bērna vārdu krājuma veidošanās procesu parāda šādā zīmējumā:

Valodas apguves process:

1.Vārdi, ko mēs dzirdam, uztveram un saprotam
2.Vārdi, kurus mēs paši lietojam
3.Vārdi, ko mēs izlasām un saprotam
4.Vārdi, kurus mēs paši varam uzrakstīt

DZIMTĀS UN OTRĀS VALODAS APGUVE

•    Otro valodu bērni mācās tikpat dabiski kā pirmo valodu, kuras attīstības mehānisms ir katram individuāls un iedzimts. Arī otrās valodas attīstība norit katram individuāli, tāpat kā dzimtajā valodā.
•    Bērni viegli apgūst dzimto valodu, kaut arī nav mācījušies gramatiku. Viņi var apgūt arī otro valodu, nemācoties gramatiku.
•    Sākumā ir klusuma periods, tā laikā bērni klausās, bet nerunā. Viņi mācās. Rezultātus gūst ātrāk, ja jau no paša sākuma nav jārunā pareizi.
•    Apgūstot otro valodu, bērni pieļaus kļūdas, jo valodas apguves process nav beidzies. Kļūdas nevajadzētu labot.
•    Bērni mācās, klausoties un saprotot dzirdēto, nevis tad, kad paši runā un raksta. Runājot un rakstot viņi izmanto to, ko jau zina.
•    Mazi bērni bez piepūles apgūst dzimto valodu un citas valodas. Viņi iemācās valodu, nemācoties gramatiku. Tagad ir pazīstami jauni paņēmieni: kā apgūt otro valodu līdzīgi tam, kā to dara mazi bērni.

DABISKAJAI PIEEJAI IR TRĪS POSMI:
•    Pirmais posms: teiktā sapratne (to sauc arī par fizisku atbildes reakciju)
Bērni klausās. Viņi reaģē ar fiziskām aktivitātēm: norādot, pieskaroties u. tml. Bērni parāda, ka ir sapratuši pieaugušā cilvēka teikto vai lasīto. Viņiem nav jārunā. Pirmais posms ilgst vairākas nedēļas, līdz bērni sāk atbildēt vienā vārdā.
•    Otrais posms: agrīna valodas veidošanās
Otrajā posmā bērni sāk atbildēt ar “jā” un “nē” vai citām viena vārda atbildēm. Var būt arī atbildes, ko veido divi vārdi (piemēram, “mazs suns”) vai vārdu savirknējumi (“āboli, apelsīni un banāni”, “ir mājās”). Dažas atbildes, piemēram, “es patīk” un “gribu nē” nav pareizas, bet tās nevajag labot. Šīs kļūdas norāda uz neapgūtu, nevis nepareizu valodu, un vairums ar laiku izzudīs. Otrais posms ilgst pāris nedēļu. Pēc tam bērni sāk atbildēt ar izteikumiem un īsiem teikumiem.

•    Trešais posms: runas veidošanās
Trešajā posmā bērni sāk runāt īsiem izteikumiem un teikumiem; lieto vairāk vārdu, dažus vārdus izlaiž. Kļūdu ir daudz, taču mēs jau varam saprast, ko viņi domā un vēlas pateikt. Kļūdas nevajadzētu labot; kad bērni labāk apgūs valodu, kļūdas izzudīs.
Šajā posmā varam runāties par lietām, kas bērniem patīk un kas nepatīk. Mēs varam spēlēties un diskutēt, varam runāt par mākslu, mūziku, radio, TV, filmām un grāmatām.

 LASĪT UN RAKSTĪT PRASME OTRAJĀ VALODĀ:
•    Mēs mācāmies lasīt tikai vienreiz.
•    Vispirms, ja iespējams, bērniem jāiemācās lasīt un rakstīt savā dzimtajā valodā.
    ○    Viņiem jāiemācās runāt un saprast teikto otrajā valodā.
    ○    Tad viņi ļoti ātri var iemācīties lasīt un rakstīt otrajā valodā.
•    Vairums lasīšanas prasmju vienā valodā ir tādas pašas kā otrā.
    ○    Lasīšanas prasmes tiek “pārnestas” no vienas valodas uz otru. Tāpat notiek arī ar daudzām rakstīšanas prasmēm.
•    Bērni paši “pārnesīs” prasmes. Mums jāpalīdz saprast, ko viņi lasa otrajā valodā.
•    Bērni var sākt mācīties lasīt un rakstīt otrajā valodā otrās valodas apguves procesa agrīnā posmā, mācoties runāt un saprast.
    ○    Valodas pieredzes pieeja ir vislabākā, ar ko sākt.

                                                      ANGĻU VALODAS STUDIJAS PASNIEDZĒJI

IR GATAVI PALĪDZĒT IKVIENAM SASNIEGT MĒRĶI ANGĻU VALODAS APGUVĒ UN TĀS PINLVEIDOŠANĀ!